Ģeogrāfiskā karte - Manokvari (Manokwari)

Manokvari ir pilsēta Indonēzijā, Rietumpapuas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Izvietojusies Jaungvinejas salā, Doberai pussalas ziemeļaustrumos, Čendravasihas līča krastā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši (protestanti 68,4%, katoļi 4,9%), bet 26,3% — musulmaņi. Atšķirībā no citām Jaungvinejas Indonēzijas daļas pilsētām, Manokvari ir ievērojami lielāks pamatiedzīvotāju papuasu īpatsvars.

Pirmo eiropiešu apmetni 1793. gada oktobrī nodibināja britu tirgotāji ar kuģiem Duke of Clarence un Duchess un nodēvējot apvidu par Jauno Albionu (New Albion), bet nelielajā Mansinamas saliņā uzbūvējot Fortkoroneišenas (Fort Coronation) cietoksni. Kad kuģi pameta cietoksni, lai dotos pēc krājumu papildinājumiem, cietoksnim uzbruka papuasi. Dzīvi palikušie cieta no bada un slimībām un 1795. gadā cietoksnis tika pamests.

1855. gadā vācu misionāri tajā pašā Mansinams saliņā nodibināja kristiešu misiju, bet kristīgajā ticībā vietējie sāka pāriet tikai 20. gadsimtā. 1897. gadā holandieši Jaungvinejā sāka veidot savu administratīvo struktūru, tajā skaitā Manokvari. 1930. gados Manokvari ieradās pirmie holandiešu kolonisti, kas izveidoja vairākas nelielas saimniecības, veikalus un kokzāģētavas.

Otrā pasaules kara laikā pilsētu ieņēma Japāna. Lielāko daļu kolonistu internēja Ambonā, bet 62 kolonistu grupa kopā ar vietējiem papuasiem uzsāka partizānu karu džungļos; līdz kara beigām izdzīvoja 14 no kolonistiem. Atbrīvojot pilsētu no japāņiem, 90% no tās tika iznīcināta bombardēšanā.

Pēc kara Manokvari izveidojās par vienu no svarīgākajiem Nīderlandes Jaungvinejas centriem. 1957. gadā uz Manokvari no Soronas tika pārceltas Rietumjaungvinejas administratīvās iestādes. 1963. gadā kontrole pār pilsētu un pārējo Jaungvinejas rietumu daļu nonāca Indonēzijai. Līdz pat 1970. gadiem Doberai pussala bija viens no intensīvākās papuasu partizānu pretošanās centriem.